Jaunumi | Domā kļūt par uzņēmēju? Šeit būs saraksts ar lietām, ar kurām jārēķinās.

Domā kļūt par uzņēmēju? Šeit būs saraksts ar lietām, ar kurām jārēķinās.

Bigbank Group korporatīvo klientu nodaļas vadītājs Ingo Peders (Ingo Põder), kurš ir konsultējis daudzus jaunos uzņēmējus, dalās gan personīgajā, gan finansista pieredzē. Izrādās, parasti, lai sāktu uzņēmējdarbību, nav nepieciešams liels starta kapitāls. Drīzāk jāpadomā par dažām konkrētām darbībām.

To ir teikuši daudzi uzņēmēji un arī es uzdrošinos apstiprināt no savas pieredzes, ka salīdzinājumā ar algotu darbu uzņēmējam var būt vairāk brīvības, mazāk stresa, spriedzes un pienākumu. Sākums nav viegls, bet, ja ir skaidrs mērķis un dari lietas ar kaislību un aizrautību, tad jau pēc neilga laika var piedzīvot pirmos panākumus un no turienes tālāk vairāk nekas nešķiet nepārvarams.

Parasti darīt algotu darbu ir vienkāršāks lēmums, nekā kļūšana par uzņēmēju. Vienlaikus ir daudz iemeslu, kāpēc sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību:

  • papildu ienākumi un finansiāla brīvība;
  • algots darbs nepiedāvā pašrealizācijas iespēju;
  • vēlme pašam vadīt savu darbu un laiku;
  • hobijs ir tik ļoti izaudzis, ka ir vērts izvērtēt sava uzņēmuma dibināšanas iespējas.

Kādi riski jāizvērtē

Sāksim ar šaubām. Bieži tiek runāts, ka uzņēmējam ir garas darbadienas, darbu nevar pamest plkst. 17.00 un tajā ir sava patiesība. Uzņēmējdarbības uzsākšana noteikti ir laikietilpīga, bet, ja tā izdodas un ar labu organizāciju rezultāts var būt gluži pretējs.

Otrkārt, pastāv emocionālā barjera – bailes no neveiksmes. Liela daļa jauno uzņēmumu izbeidz savu darbību pirmo trīs darbības gadu laikā. Vienlaikus statistika nepaskaidro, kāpēc šie uzņēmumi beiguši pastāvēt. Noteikti pastāv risks, ka uzsāktā uzņēmējdarbība neizdosies, sevišķi, ja tas ir pirmais mēģinājums. Tomēr tas nenozīmē, ka izdošanās ir izslēgta.


Treškārt, cilvēki uzskata, ka, lai sāktu nodarboties ar uzņēmējdarbību, uzreiz nepieciešams liels kapitāls. Šeit der atdalīt uzņēmuma sākuma fāzi, ātras izaugsmes un paplašināšanās posmu. Vairumam uzņēmumu sākumā nav nepieciešami ievērojami resursi.

Galvenais šķērslis uzņēmējdarbības uzsākšanai esi Tu pats ar savām šaubām un bailēm. Ja esi uzņēmēja tips, tad tiksi tam pāri.

Vai es esmu piemērots, lai kļūtu par uzņēmēju? Veiksmes kritēriji, kas palīdzēs kļūt par uzņēmēju:

  • ziņkāre;
  • pastāvība un spriedzes izturība;
  • biznesa domāšana;
  • plānošanas un sevis vadīšanas prasmes;
  • spēja ieraudzīt kopbildi;
  • savas nozares pārzināšana.

Lai sāktu nodarboties ar uzņēmējdarbību, nepieciešams:

  • mērķis jeb atbilde uz jautājumu, kāpēc Tu to dari;
  • biznesa ideja jeb atbilde uz jautājumu, kam, ko un kā Tu dari;
  • lēmums sākt;
  • izvēlēties uzņēmējdarbības formu;
  • radīt produktu vai gatavība piedāvāt pakalpojumu;
  • atrast pirmo klientu.

Ieteikumi, kas jāpatur prātā

  • Vērts apdomāts, kāds ir uzņēmējdarbības uzsākšanas plašākais mērķis – ātri kļūt bagātam un prom uz siltajām zemēm, vai gūt ilgtermiņa peļņu un pelnīt iztiku.
  • Biznesa ideja – nav jābūt unikālai, bet jābūt tik vajadzīgai, ka kāds ir gatavs par to maksāt naudu. Iespējams, sāksi nodarboties ar kaut ko tādu, ko kāds cits jau dara vai vismaz sāks darīt. Līdz ar to Tev tas ir jādara tikpat labi vai labāk par citiem. Tādēļ vispirms ir vērts piefiksēt konkurentus, kā arī viņu preču vai pakalpojumu stiprās un vājās puses. Izdomā, kā atšķirties, kā arī būt vismaz tādā pašā līmenī vai labākam.
  • Ja iespējams, sāc kā blakus nodarbošanos. Nesteidzies ar aiziešanu no algota darba.
  • Izdomā, kas ir nepieciešams, lai radītu produktu vai sniegtu pakalpojumu? Vai spēj to sagādāt un vai patiešām viss ir nepieciešams? Izdari izvēles.
  • Lai sāktu uzņēmējdarbību, jābūt iekrātam starta kapitālam. Ja domā par savu uzņēmumu, tad sāc krāt jau šodien. Biznesa uzsākšanai noteikti vērts izmantot atbalstus.
  • Biznesa uzsākšanai neizmanto īstermiņa aizdevumus, ko vajadzības gadījumā nevarēsi pagarināt vai nespēsi atmaksāt, ja bizness nogrims. Neieķīlā savu vai tuvinieku mājokli, kā arī nesniedz galvojumus. Uzņēmējdarbība ir pilna pārsteigumu, bet aizdevuma atmaksa ir droša lieta.
  • Nepārinvestē.
  • Iesākumā pietiks ar minimālu atbalstu. Virzies uz priekšu soli pa solim – augot biznesam, attīstās arī produkts vai pakalpojums.
  • Padomā, kā klienti Tevi atradīs vai kā Tu savu preci vai pakalpojumu pārdosi.
  • Atrodi pirmo klientu, noslēdz pirmo darījumu. Mācies no tā un veic korekcijas. Dari labāk un centies izdarīt vairāk. Tev nav ātri jāizdara daudz vairāk. Parasti tas nozīmē vajadzību pēc papildu investīcijām vai atrašanos jaunā situācijā. Neaizmirsti, ka tev ir maz pieredzes un visticamāk rezervju vēl nav.
  • Pretēji tīmeklī atrodamajiem ieteikumiem skatīties uz kopbildi, uzņēmējdarbības sākuma posmā iesaku galvenokārt nodarboties ar sīkumiem, lai saprastu, kas un kāpēc strādā vai nestrādā. Kopbildi skatīsies tad, kad būs, ko redzēt. Pats dari maksimāli daudz. Ja plāno ar to nodarboties daudzus gadus, tad Tev jābūt pēc iespējas lielākai pieredzei, pirms Tu nodod lietu kādam citam. Iepērc no malas to, ko nemāki vai par ko esi nolēmis, ka nevēlies ar to nodarboties, piemēram, laika trūkuma dēļ. Izdari izvēles, jo diennaktī ir tikai 24 stundas.
  • Zīmols un logo pašā sākumā, visticamāk, nebūs nepieciešami. Lai atrastu klientus, pietiks ar uzņēmuma nosaukumu, kontaktinformāciju un pārdošanas piedāvājumu.

Kādu uzņēmuma veidu izvēlēties

Kad lēmums uzsākt savu biznesu ir pieņemts, jāizvēlas piemērotākā uzņēmējdarbības forma.

Iesācēji dod priekšroku sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formātam. Salīdzinoši daudzi darbojas arī kā pašnodarbinātās personas. Abiem izplatītajiem variantiem ir savi plusi un mīnusi:

  • Pašnodarbinātās personas statusu vērts izvērtēt gadījumā, ja plānotā uzņēmējdarbība būs neliela un Tu nebaidies no personiskās atbildības, jo pašnodarbinātās personas uzņēmējdarbībā ir atbildīgas ar visu savu mantu;
  • SIA priekšrocība ir dibināšanas un turpmākās lietvedības vienkāršība, kā arī daļu turētāja atbildības ierobežojums tikai daļu kapitāla apmērā.

Pārējās iespējas, piemēram, bezpeļņas organizāciju, akciju sabiedrību (AS), pilnsabiedrību un komandītsabiedrību pagaidām iesaku neapsvērt šādu iemeslu dēļ:

  • AS ir domāta lielam biznesam un piemērota, ja dod priekšroku sarežģītam vadības modelim; šo formātu pieprasa darbības joma vai vēlies vairot uzņēmuma uzticamību partneru acīs.
  • Bezpeļņas organizācijas mērķis nav nedz peļņa, nedz uzņēmējdarbība.
  • Pilnsabiedrība un komandītsabiedrība, visticamāk, radīs problēmas, pieprasot aizdevumu vai līzingu, jo nebūs skaidrs, kurš un par ko atbild, un kāpēc ir izvēlēta šāda darbības forma. Turklāt pilnsabiedrībām un komandītsabiedrībām, līdzīgi kā pašnodarbinātajiem, nav jāiesniedz finanšu gada pārskati, kas bankām un līzinga firmām neder.

Rezumējot – uzņēmējdarbība noteikti ir saistīta ar riskiem, ar kuriem jārēķinās un rūpīgi jāizvērtē pirms sākt, taču ar labu biznesa ideju un mērķtiecību uzņēmējdarbībā var gūt panākumus. Būtisks ir lēmums sākt un virzīšanās no mazākā uz lielāko – uzreiz sākumā visu zināt un paredzēt ir neiespējami.